Sākumlapa    Pievienot CV    Papildināt CV    Kursi    Profesionāļi    Ievietot vakanci  

 
Darba meklētājiem
Vakances
PHP Vakances
Pievienot CV
Papildināt CV
Sludinājumi
 
Noderīgi
Padomi
Profesionāļi
Kursi
Talantiem (aktieriem / mūziķiem )
Kur mācīties tālāk
Vakances Jūsu lapā
 
Darba devējiem
Ievietot vakanci
(bez maksas)
Dzēst vakanci
Reģistrēties
Pieslēgties
Darba devēji
Reklāma
Kontakti

Statistika
Darba meklētāji: 35094
Darba piedāvājumi: 10
Darba devēji: 514
 
Pārrunas - tas nav eksāmens. Kāpēc?

Pieļauju, ka nosaukums šai publikācijai var izsaukt kādam pārpratumu. Kāpēc ne eksāmens, ja darba meklētājs tiek vērtēts pēc pārrunu rezultātiem? No vienas puses tas tā arī ir. Šajā ziņā saikne starp pārrunām un eksāmenu ir, bet no otras puses ir arī principiālas atšķirības. Diemžēl darba devēji par šīm atšķirībām pat neiedomājas.

Ar ko pārrunas atšķiras no eksāmena

Ja atnākot uz pārrunām, jūs jūtaties kā students eksāmenā, tad jūs uzvedaties kā students. Tādā gadījumā ir grūti noturēties ar pašcieņu, kura ir nepieciešama, lai sasniegtu pozitīvu iznākumu.

Noturēties ar pašcieņu ir viegli tajā gadījumā, ja jūs patiešām esat labs speciālists, atbilstošs savam amatam un, ja jūs ziniet savu pareizo cenu. Bet reālajā dzīve pat stiprākie kandidāti bieži uzvedās nepārliecinoši. Tas var parādīties arī sakarā ar cilvēka raksturu un slikto pieredzi, piemēram, darba meklēšanā. Tāds cilvēks katru jautājumu uztver kā eksāmena jautājumu.

Eksāmenā eksaminātors parasti uzdod jautājumus uz kuriem viņam ir zināmas atbildes, bet pārrunās šādas situācijas ir reti. Uz to arī balstās principiālā atšķirība.

Eksāmenā ir svarīgi, ka jūs runājiet, bet pārrunās ir svarīgi, ko jūs runājiet. Pēc tā kā jūs runājiet, tiek noteiktas jūsu lietišķās un personīgās kvalitātes iezīmes.

Tieši tādēļ ir speciālisti, kas māk sevi „pārdot” darba tirgū un ir tādi, kas to neprot vai arī dara to slikti. Apskatīsim piemērus.

Kāds vadības stils jums ir piemērots?

Uz šādu jautājumu var dot dažādas atbildes, kuras visas būs pareizas. Tādēļ ir svarīgi nerunāt acīmredzamas muļķības. Otrkārt ir svarīgi atbildēt precīzi un pārliecinoši.

Nesen es uzdevu šādu jautājumu kandidātam uz direktora amatu lielā ražošanas -tirdzniecības uzņēmumā. Atbilde bija sekojoša: ”Es cenšos precīzi noteikt katra padotā atbildību un no katra stingri prasīt to, kas viņam jādara”. Pasakot to, kandidāts pārliecinoši apklusa un ar visu savu izskatu parādīja, ka gaida nākamos izskatus. Es novērtēju atbildi par kā labu. Patiesi, ja ticēt kandidātam, tad viņš rūpīgi organizē savus padotos un ir prasīgs pret viņiem. Stils pareizs, neapstrīdēsi.

Tad es pajautāju, ko nozīmē „stingri prasīt”? Uz to kandidāts atbildēja, ka viņš ir pieradis turēt savu vārdu gan sliktā, gan labā. Tādēļ viņam nenākas paaugstināt savu balsi, lai stingri paprasītu. Es atkal biju apmierināts ar atbildi, bet palūdzu, lai viņš izstāsta kādu reālu piemēru, kad padotais neizpildīja to, ko no viņa prasīja.

Tad kandidāts izstāstīja par to, kā viņš atlaida negodīgo darbinieku, nosakot milzīgos zaudējumus, kuru darbiniekam nāksies atmaksāt.

„Atmaksāt?”, - jautāju es. „Laikam, jā. Mani tas jautājums vairāk neskāra, priekš tā kompānijā ir citi dienesti. Katram jānodarbojas ar savu lietu. Mana lieta ir tirgot.”

Jums patika šī kandidāta stils? Man jā. Bet esmu pārliecināts, ka cits kandidāts spētu uz to atbildēt savādāk un arī pareizi. Ja man būtu jāatbild uz šo jautājumu, es atbildētu īsi: „Civilizētā despotija”. Ja man paprasītu, ko tas nozīmē, es izskaidrotu un tas arī būtu pareizi.

Kā jūs redziet sevi pēc pieciem gadiem?

Te tāpat var labi apspēlēt dažādu atbilžu variantus. Pieci gadi- liels termiņš. Tādēļ šis jautājums ļoti labi raksturo interesi par konkrēto amatu uz kuru jūs pretendējat. Pēc jūsu atbildes var spriest par jūsu plānošanas tieksmēm un spējām. Ja jums tādas ir, tad šāds jautājums jūs nesamulsinās, bet, ja jūs vilcināsities ar atbildi, tad intervētājs var šaubīties.

Piemēram, šāds jautājums var tikt uzdots kandidātam, kas kandidē uz priekšinieks vietu tirdzniecības nodaļā. Atbilde var būt sekojoša: „Es domāju, ka divi - trīs gadi priekšinieka amatā tirdzniecības nodaļā lielā kompānijā – tas ir tas, uz ko es esmu sagatavots un kas būtu man interesanti un pēc pieciem gadiem es varētu kļūt par direktoru”.

Tieši tādu atbildi es uzskatītu par neveiksmīgu, ja intervētājs prasītu šo jautājumu par diviem gadiem. Tas liecinātu par to, ka kandidāts pie pirmās izdevības centīsies atstāt šo amatu.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka atbildot uz jautājumiem, kuros nav „pareizo atbilžu”, svarīgi ir tas nevis ko jūs atbildiet, bet ko jūs atbildiet.

 

Valērijs Poļjakovs
Metropolis.ru
(tulkots no krievu valodas)


atpakaļ





Seko mums




Pievienot savu saiti!

 

 

 

 

  Copyright © MyCV.lv, 2004
   Top.LV